Murjāņu līgas statūti (jaunā redakcija)
 APSTIPRINĀTI
 ar Murjāņu līgas 2001.gada 18.jūlija
Dalībnieku sapulces lēmumu
Rīga, 2001
1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1.1. Murjāņu līga (turpmāk tekstā - Līga) ir atklāta sabiedriska bezpeļņas nevalstiska organizācija, kas izveidota un darbojas uz pašpārvaldes pamata.
1.2. Līga savā darbībā ievēro likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām", citus normatīvos aktus un šos Statūtus.
1.3. Līga ir juridiska persona, tai ir sava simbolika. Līgai ir visas juridiskās personas tiesības un pienākumi.
1.4. Līga atbild par savām saistībām ar visu tai piederošo mantu.
Līga neatbild par valsts saistībām, bet valsts savukārt neatbild par Līgas saistībām.
Līgas dibinātāji un biedri neatbild par Līgas saistībām. Līga neatbild par savu dibinātāju un biedru saistībām.
1.5. Līga veic savu darbību Latvijas Republikas teritorijā.
1.6. Līgas juridiskā adrese ir – Kr. Valdemāra 1c , Rīgā.
2. LĪGAS DARBĪBAS MĒRĶI
2.1. Līgas darbības mērķis ir veicināt murjāniešu (personu, kuras ir mācījušās Murjāņu sporta internātskolā neatkarīgi no tās turpmākā nosaukuma) savstarpējos kontaktus, kā arī atbalsta sniegšanu Murjāņu sporta ģimnāzijai, tās pedagogiem, audzēkņiem un bijušajiem pedagogiem un audzēkņiem. 
3. LĪGAS DIBINĀTĀJI, BIEDRI UN GODA BIEDRI
3.1. Līgas dibinātāji (turpmāk - Dibinātāji) ir Murjāņu sporta internātskolas bijušie audzēkņi:
Druvis Ābele, Ingrīda Blūma, Gunārs Dukšte, Dainis Dukurs, Māris Jaunozols, Ilona Kārkliņa, Alfrēds Kundziņš, Andris Lacbergs, Uldis Lukstiņš, Jānis Paukštello, Ilze Rūdolfa, Normunds Reips, Atis Strenga, Viktors Šadinovs, Agrita Uzulnika, Uģis Vidauskis, Māra Zālīte, Aivars Zvirbulis un Vitālijs Zvirgzdiņš.
3.2. Katrs Dibinātājs vai biedrs var ierosināt uzņemt Līgā par biedru citus murjāniešus.
3.3. Līgā par biedru var uzņemt murjānieti:
- kurš ar savu līdzšinējo darbību ir apliecinājis, neatkarīgi no darbības jomas, ka viņš vēlas un ir spējīgs realizēt Līgas mērķus;
- kuram ir nevainojama reputācija;
- kuru iesaka vismaz trīs Dibinātāji vai biedri.
3.4. Lai murjānieti uzņemtu par Līgas biedru, par to jāiegūst Dibinātāju un biedru vairākuma piekrišana. Jautājumu par murjānieša uzņemšanu Līgā var izšķirt, pieņemot par to Līgas kopsapulces lēmumu..
3.5. Uzņemot Līgā par biedru iestāšanās nauda nav jāmaksā. Līgas Dibinātājiem un biedriem jāmaksā ikgadējā biedra maksa ne mazāk kā 10 latu apmērā. Līgas valde var atbrīvot atsevišķus biedrus no kārtējā gada biedra maksas samaksas.
3.6. Līgas Dibinātājiem un biedriem (turpmāk - biedri) ir vienādas tiesības. Līgas biedriem ir tiesības piedalīties Līgas darbībā un tās lietu pārvaldīšanā šajos Statūtos paredzētajā kārtībā, ievēlēt Līgas prezidentu, valdi, revidentu, mantzini un tikt ievēlētiem.
3.7. Līgas biedrs var izstāties no Līgas rakstveidā paziņojot par to valdei. Izstājoties no Līgas ikgadējās iemaksas netiek atmaksātas.
3.8. Līgas pilnsapulce pēc valdes ieteikuma var izslēgt Līgas biedru no Līgas, ja tas:
- ar savu darbību Līgā vai ar citu savu darbību kompromitē Līgu vai diskreditē tās mērķus;
- pārkāpj vai neievēro Statūtu noteikumus, nepilda Līgas kopsapulces pieņemtos lēmumus;
- nodara mantisku kaitējumu Līgas īpašumam un citai Līgas mantai.
3.9. Par Līgas goda biedriem var uzņemt Murjāņu sporta internātskolas (neatkarīgi no tās turpmākā nosaukuma) pedagogus, trenerus un citus darbiniekus (turpmāk tekstā – Darbinieki).
3.10. Uzņemt Līgā par goda biedru var Darbinieku, kuru iesaka vismaz trīs Dibinātāji vai biedri. Darbinieks tiek uzņemts par goda biedru šo Statūtu 3.4.punktā minētajā kārtībā.
3.11. Goda biedram iestāšanās nauda un ikgadējā biedra nauda nav jāmaksā.
3.12. Līgas goda biedri piedalās Līgas darbībā Līgas kopsapulces noteiktajā kārtībā. Līgas goda biedriem nav balsstiesību Līgas kopsapulcē. 
4. LĪGAS PĀRVALDE
4.1. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI
4.1.1. Līgas pārvaldes institūcijas ir Līgas kopsapulce un Valde.
4.2. LĪGAS KOPSAPULCE
4.2.1. Līgas kopsapulce ir augstākā Līgas pārvaldes institūcija. To veido Līgas biedri.
4.2.2. Tiek sasauktas kārtējās un ārkārtas Līgas kopsapulces.
4.2.3. Kārtējās Līgas kopsapulces sasauc Valde reizi kalendārajā gadā. Kārtējā kopsapulce valdei jāsasauc pēc 1.maija līdz Jāņiem.
4.2.4. Ārkārtas Līgas kopsapulces sasauc Valde vai nu pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstiski pieprasa revidents vai ne mazāk kā ceturtā daļa biedru. Kopsapulces sasaukšanas iniciatoriem pieprasījumā jāuzrāda sapulces sasaukšanas iemesli un vēlamā darba kārtība.
Valdei ārkārtas Līgas kopsapulce jāsasauc mēneša laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.
4.2.5. Līgas kopsapulce ir tiesīga izskatīt jebkuru jautājumu, kas attiecas uz Līgas darbību.
Vienīgi Līgas kopsapulcei ir tiesības:
1) izskatīt un apstiprināt Līgas darbības gada pārskatu;
2) ievēlēt amatā un atcelt no amata Prezidentu, pārējos Valdes locekļus, mantzini, revidentu un likvidatorus, kā arī zvērinātos revidentus;
3) apstiprināt un grozīt Valdei, revidentam, mantzinim un likvidatoriem paredzētās instrukcijas;
4) lemt jautājumus par Līgas statūtu grozīšanu;
5) lemt par Līgas likvidācijas uzsākšanu, darbības izbeigšanu un tās turpināšanu;
6) uzņemt jaunus Līgas biedrus un goda biedrus;
7) mainīt ikgadējās biedra maksas lielumu;
8) lemt par biedru izslēgšanu no Līgas;
9) lemt šo Statūtu 7.4.punktā paredzētos jautājumus;
10) apstiprināt Līgas saimnieciskās darbības budžetu laika posmam no vienas pilnsapulces līdz otrai.
4.2.6. Uz Līgas kopsapulci tās biedri jāuzaicina rakstveidā, izsūtot par to paziņojumus vismaz divas nedēļas iepriekš. Paziņojumā par kopsapulces sasaukšanu jānorāda kopsapulces vieta un laiks, darba kārtība, kā arī vieta, laiks un persona, pie kuras var iepazīties ar Līgas kopsapulces materiāliem.
4.2.7. Katram biedram Līgas kopsapulcē ir viena balss neatkarīgi no izdarīto iemaksu lieluma.
4.2.8. Līgas kopsapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās vairāk nekā puse Līgas biedru.
4.2.9. Kopsapulcē lēmumi tiek pieņemti, ja par tiem nobalso biedri ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu.
Izlemjot jautājumu par Līgas likvidēšanu, apvienošanos ar citām organizācijām un Statūtu izmaiņām nepieciešams, lai par to nobalso divas trešdaļas no kopējā Līgas biedru skaita.
4.2.10. Balsošana kopsapulcē notiek atklāti.
4.2.11. Līgas kopsapulci atklāj Prezidents. Pēc sapulces atklāšanas Līgas biedri var izvēlēt no sava vidus arī citu kopsapulces vadītāju. Kopsapulci protokolē sapulces vadītāja pieaicināta persona no biedru vidus. Kopsapulces protokolu paraksta sapulces vadītājs, protokolists un divi no klātesošiem Līgas biedriem, kurus ievēl sapulcei sākoties.
4.3. LĪGAS LĒMUMU PIEŅEMŠANA BEZ KOPSAPULCES SASAUKŠANAS
4.3.1. Līga var pieņemt lēmumus bez Līgas kopsapulces sasaukšanas, ja vien šajos statūtos nav noteikts, ka atsevišķi jautājumi izlemjami tikai Līgas kopsapulcē.
4.3.2. Valde visiem biedriem nosūta rakstveidā vai elektroniskā veidā (vēstule, telefakss, telegrāfs, internets vai citā rezultātu fiksējošā veidā) lēmuma projektu un dokumentus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā, norādot termiņu, kurā biedrs rakstveidā vai elektroniski var balsot “par” vai “pret” lēmuma pieņemšanu. Šāds termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām no lēmuma projekta izsūtīšanas dienas. Ja biedrs noteiktajā termiņā nav devis rakstveida vai elektroniskā veidā atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.
4.3.3. Par balsošanas rezultātiem valde sastāda balsošanas protokolu. Par balsošanas rezultātiem valde nekavējoties informē Līgas biedrus rakstveidā vai elektroniskā veidā.
4.3.4. Ja lēmums tiek pieņemts bez Līgas biedru kopsapulces sasaukšanas, tad tas ir pieņemts, ja par to nodotas vairāk par pusi no visu biedru balsīm.
4.3.5. Izlemjot jautājumu par Līgas likvidēšanu, apvienošanos ar citām organizācijām un Statūtu izmaiņām nepieciešams, lai par to tiktu nodotas divas trešdaļas no kopējā Līgas biedru skaita.
4.4. VALDE
4.4.1. Valde vada Līgas ikdienas darbību šajos Statūtos noteiktajos ietvaros.
Valde pārzina un vada visas Līgas lietas, atbild par visu Līgas organizatorisko un saimniecisko darbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedību. 
Valde pārstāv Līgu, pārvalda Līgas mantu un rīkojas ar tās naudas līdzekļiem atbilstoši šo Statūtu noteikumiem un Līgas kopsapulču norādījumiem.
4.4.2. Līgas valdi veido Līgas prezidents (turpmāk - Prezidents) un četri Valdes locekļi. Prezidentu un Valdes locekļus ievēl Līgas kopsapulce. Par Prezidentu un Valdes locekļiem var ievēlēt tikai Līgas biedrus.
4.4.3. Prezidents vada Valdes darbību, viņš ir arī Valdes priekšsēdētājs. Uz Prezidentu attiecas tie paši nosacījumi, kas uz Valdes locekļiem. Prezidentu ievēl uz diviem gadiem, bet trešajā gadā viņš var būt par Valdes locekli.
4.4.4. Valdes locekļi tiek ievēlēti uz trijiem gadiem. Lai nodrošinātu Valdes darbības pēctecību un tās locekļu rotāciju, katru gadu pārvēl vienu Valdes locekli.
4.4.5. Valdes sēdes sasauc Prezidents pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi trijos mēnešos. Katram Valdes loceklim ir tiesības pieprasīt Valdes sēdes sasaukšanu, motivējot sēdes sasaukšanas vajadzību un nolūku. Šajā gadījumā Prezidentam jāsasauc Valdes sēde nedēļas laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
4.4.6. Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā trīs Valdes locekļi, ieskaitot Prezidentu. Katram Valdes loceklim ir viena balss. Valde pieņem savus lēmumus ar vienkāršu visu Valdes locekļu balsu vairākumu. 
Valdes sēdes tiek protokolēta. Valdes locekļi par jebkuru lēmumu balso personāli un to personālais balsojums tiek fiksēts protokolā.
Valdes sēžu protokolus paraksta Prezidents un visi Valdes sēdē klātesošie Valdes locekļi.
4.4.7. Valdes sēdes steidzamos gadījumos var tikt organizētas un lēmumi pieņemti aptaujājot visus Valdes locekļus rakstveidā vai elektroniskā veidā (vēstule, telefakss, telegrāfs, internets vai citā rezultātu fiksējošā veidā), noformējot par to protokolu, kuram pievieno saņemtās rakstveida atbildes. Ja kāds valdes loceklis nedod atbildi, skaitās, ka viņš ir balsojis pret sagatavoto lēmuma projektu. Šo protokolu paraksta Prezidents. Šajos gadījumos visiem Valdes locekļiem ir jādara zināms pieņemtais lēmums nedēļas laikā pēc tā pieņemšanas.
4.4.8. Valde kārto izdevumus Līgas budžeta ietvaros, kuru ik gadu apstiprina Līgas kopsapulce. Valde ir tiesīga patstāvīgi izlemt visus jautājumus, kas neietilpst Līgas kopsapulces kompetencē, ievērojot šo Statūtu noteikumus.
Valde atbilstoši likumiem un šiem Statūtiem bez pilnvaras darbojas Līgas vārdā:
- pārstāv Līgas intereses valsts un pašvaldību institūcijās, visās valsts un nevalstiskajās organizācijās;
- dibina un likvidē Līgas struktūrvienības;
- rīkojas ar Līgas mantu un naudas līdzekļiem;
- slēdz saimnieciskos un cita veida līgumus;
- izsniedz pilnvaras, tai skaitā ar pārpilnvarojuma tiesībām;
- atver bankās Līgas norēķinu un citus kontus. 
5. LĪGAS LĪDZEKĻI, TO VEIDOŠANĀS UN IZLIETOŠANAS KĀRTĪBA
5.1. Līgas līdzekļi veidojas no:
- ikgadējām biedra maksām;
- ienākumiem no uzņēmējdarbības un citas saimnieciskās darbības;
- brīvprātīgajiem Līgas biedru, citu fizisko un juridisko personu ziedojumiem un dāvinājumiem;
- citiem likumos paredzētajiem avotiem.
5.2. Līgas biedru ikgadējās biedru maksas un brīvprātīgos Līgas biedru, citu fizisko un juridisko personu ziedojumus un dāvinājumus uzskaita Līgas mantzinis.
5.3. Lai iegūtu līdzekļus savai darbībai, Līga var organizēt un piedalīties citu organizētos kultūras pasākumos, izstādēs - pārdošanās, labdarības un citos pasākumos likumos paredzētajā kārtībā.
5.4. Līgas līdzekļi tiek izmantoti:
- Līgas darbības mērķiem atbilstošo programmu un projektu finansēšanai;
- izdevējdarbībai, kas saistīta ar Līgas mērķu popularizēšanu un realizāciju;
- Līgas un tās biedru interešu un tiesiskās aizstāvības nodrošināšanai;
- dažāda veida uzņēmējsabiedrību dibināšanai, kuru darbības mērķi un uzņēmējdarbības virzieni būtu vērsti uz Līgas mērķu realizāciju;
- Līgai nepieciešamo iekārtu, inventāra, piederumu un aprīkojuma iegādei, nepieciešamo telpu nomai, to aprīkošanai un apsardzībai;
- Līgas darbības organizatoriskajam nodrošinājumam.
5.5. Brīvprātīgie ziedojumi, dāvinājumi, atskaitījumi un novēlējumi ar norādītu to izlietošanas mērķi tiek izlietoti tikai saskaņā ar izdarīto norādi. Izlietot šos līdzekļus citiem mērķiem var tikai ar ziedojuma, dāvinājuma vai atskaitījumu izdarītāja vai ar novēlētāja rakstisku piekrišanu.
5.6. Lēmumu par Līgas līdzekļu izlietošanu pieņem Valde, izņemot šo Statūtu 7.4.punktā paredzētos gadījumus.
Priekšlikumus Līgas līdzekļu izlietojumam var izvirzīt jebkurš no Valdes locekļiem vai Līgas biedriem.
5.7. Līgas līdzekļu izlietojuma priekšlikumam jābūt pamatotam. Līgas Valde var pieprasīt priekšlikuma iesniedzējam sniegt paskaidrojumus, iesniegt aprēķinus, ekonomiskus pamatojumus un citus dokumentus, kas apliecina Līgas līdzekļu izlietojuma lietderību.
Valde var nozīmēt priekšlikuma ekspertīzi vai patstāvīgi izstrādāt priekšlikuma pamatojumu.
5.8. Līga ir tiesīga veikt ar saviem līdzekļiem un mantu visus likumos paredzētos civiltiesiskos darījumus.
5.9. Līgas ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem ieskaita rezervē, kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu un to var izmantot tikai šajos Statūtos paredzētajiem mērķiem.
5.10. Līga maksā nodokļus likumos noteiktā kārtībā un apmērā.
6. LĪGAS DARBĪBA TĀS MĒRĶU REALIZĒŠANĀ
6.1. Līga veic publisko darbību, kas atbilst tās darbības mērķiem, vai veicina šo mērķu sasniegšanu un nav pretrunā ar likumiem un labiem tikumiem.
6.2. Veicot publisko darbību Līgai ir tiesības:
- brīvi izplatīt informāciju par savu darbību;
- izveidot savus preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus;
- organizēt sapulces un citus masu pasākumus publiskās vietās likumā noteiktajā kārtībā; 
- uzturēt sakarus ar citu valstu sabiedriskajām organizācijām;
- veikt citu publisko darbību.
6.3. Lai nodrošinātu Līgas darbības mērķi: - veicināt murjāniešu savstarpējos kontaktus - Valde organizē Līgas biedru kopsanākšanas, kas nav uzskatāmas par Līgas kopsapulcēm.
6.4. Īstenojot šo darbības mērķi, Līgas darbība var tikt organizēta arī pēc teritoriālā principa un pa skolas izlaiduma gadiem.
6.5. Lai nodrošinātu Līgas darbības mērķi: - atbalsta sniegšanu Murjāņu sporta ģimnāzijai, tās pedagogiem un audzēkņiem - Valde izskata priekšlikumus par līdzekļu piešķiršanu šiem mērķiem. Priekšlikumus līdzekļu piešķiršanai var izvirzīt jebkurš no Līgas biedriem.
 7. LĪGAS UZŅĒMĒJDARBĪBA UN CITA SAIMNIECISKĀ DARBĪBA
7.1. Līga ir tiesīga veikt uzņēmējdarbību un citu saimniecisko darbību, kas nodrošina šajos Statūtos noteikto mērķu sasniegšanu. Līgai likumos noteiktā kārtībā ir tiesības:
- iegūt kustamo un nekustamo īpašumu;
- dibināt uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības;
- iegādāties kapitāla daļas vai akcijas citās uzņēmējsabiedrībās.
7.2. Likumā “Par sabiedriskajām organizācijām” paredzētajos gadījumos Līga dibinās uzņēmējsabiedrību, kas jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā.
Līgas tiesiskās un finansiālās attiecības ar izveidotajām uzņēmējsabiedrībām nosaka likumi, šie Statūti un uzņēmējsabiedrības līgums vai statūti.
7.3. Uzņēmējdarbības vai citas saimnieciskās darbības rezultātā gūtā peļņa izlietojama tikai šajos Statūtos paredzētajiem mērķiem un to nedrīkst sadalīt Līgas biedriem.
Līgas pašlikvidēšanās gadījumā tā mantu un finansu līdzekļus nedrīkst sadalīt Līgas biedriem.
7.4. Iegūt nekustamo īpašumu, dibināt uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības, iegādāties kapitāla daļas vai akcijas citās uzņēmējsabiedrībās Līga ir tiesīga tikai uz Līgas kopsapulces lēmumu pamata.
8. LĪGAS DARBĪBAS KONTROLE UN REVĪZIJA
8.1. Līgas saimniecisko darbību kontrolē revidents. Atsevišķu jautājumu kontrolei Līgas kopsapulce var izveidot pastāvīgas vai pagaidu komisijas.
8.2. Revidentu ievēl Līgas kopsapulce uz diviem gadiem. Revidents nedrīkst vienlaikus būt Valdes loceklis, ne arī ieņemt kādus citus amatus, kuros ievēl Līgas kopsapulce vai Valde vai ieceļ Prezidents.
8.3. Revidentam jāpārbauda Līgas veiktā uzņēmējdarbība, cita saimnieciskā un finansiālā darbība un jārevidē grāmatvedība ne retāk kā reizi gadā.
8.4. Gadījumos, kas noteikti likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”, kā arī citos gadījumos, ja tā vēlas Līgas biedri, ar Līgas kopsapulces lēmumu līgas darbības revīzijai jāpieaicina zvērināti revidenti.
Zvērināti revidenti pārbauda kārtējā gada darbību un darbojas līdz nākamajai kārtējai Līgas kopsapulcei. 
Par zvērinātiem revidentiem var tikt pieaicinātas tikai tādas personas, kurām ar Līgu nav nekādu saimniecisku sakaru, kuras nestrādā Līgā un kuras nesastāv radniecīgās attiecībās ar Valdes locekļiem un grāmatvedi.
8.5. Revidentam un zvērinātiem revidentiem ir tiesības apskatīt un revidēt visu Līgas mantu un pārbaudīt visu Līgas darbību. Viņu atsauksmei jānodod arī Līgas kārtējā gada budžets.
8.6. Revidentam un zvērinātiem revidentiem ir tiesības jebkurā laikā veikt tūlītējus kontroles un pārbaudes pasākumus. Revidents uz savu atbildību var pieaicināt ekspertus vai lietpratējus. Par pieaicināmajām personām revidents ziņo Prezidentam.
8.7. Revidentam un zvērinātiem revidentiem jāziņo Valdei un Līgas kopsapulcei par Līgas saimniecisko veidojumu un Līgas amatpersonu darbā konstatētajām nepilnībām un pārkāpumiem.
9. LĪGAS DARBĪBAS IZBEIGŠANA UN APTURĒŠANA
9.1. Līgas darbība izbeidzas šādos gadījumos:
- saskaņā ar Līgas kopsapulces lēmumu par pašlikvidēšanos;
- saskaņā ar Līgas kopsapulces lēmumu par Līgas reorganizāciju Līgai pievienojoties vai apvienojoties ar kādu citu organizāciju vai tai sadaloties;
- ar tiesas nolēmumu;
- citos likumos paredzētajos gadījumos.
9.2. Līgai lēmums par Līgas pašlikvidēšanos trīs dienu laikā jāpaziņo Uzņēmumu reģistram, kas informāciju par to publicē oficiālajā laikrakstā.
9.3. Līgas darbību var apturēt tiesa likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" paredzētajos gadījumos un kārtībā.
9.4. Ja Līgas darbība izbeidzas ar likvidāciju, tad Līgas kopsapulce ievēlē Līgas likvidatorus. Līdz ar likvidatoru ievēlēšanu Prezidenta un Valdes pilnvaras izbeidzas.
Līgas kopsapulce var ievēlētos likvidatorus katrā laikā atcelt un ievēlēt citus.
9.5. Likvidatoriem Līgas kreditoriem, kuru adreses Līgai ir zināmas, par likvidācijas uzsākšanu jāpaziņo atsevišķi. Kreditoru prasījumu un citu varbūtēju pretenziju pieteikšanai pret Līgu jādod trīs mēnešu termiņš, skaitot no dienas, kad likvidācija izsludināta oficiālajā laikrakstā. Parādsaistības, kas fiksētas Līgas grāmatvedības uzskaitē, likvidatoriem jāņem vērā neatkarīgi no tā, vai kreditori tās pieteikuši vai ne.
9.6. Likvidatoriem jāpabeidz Līgas iesāktās darbības Līgas kopsapulces noteiktajā kārtībā un laikā, jāiekasē no debitoriem Līgai pienākošās summas, jānokārto parādi, jāapmierina citas pretenzijas. Pāri palikusī manta un naudas summas jānodod Līgai.
9.7. Likvidācijas laikā Līgai saglabājas juridiskas personas tiesības.
9.8. Likvidatoriem jāsniedz Līgas kopsapulcei vai tās pilnvarotajām personām, bet ne retāk kā reizi ceturksnī pārskats par savu darbību, bet, likvidāciju izbeidzot - pārskats par visu likvidācijas laiku un likvidācijas bilanci jāiesniedz Līgas kopsapulcei.
9.9. Līgas reorganizācijas gadījumā, ja notiek Līgas apvienošanās ar kādu citu vai pievienošanās kādai citai organizācijai, Līgas manta un naudas līdzekļi pāriet šai citai organizācijai.
9.10. Līgai likvidējoties, tā manta, kas paliek pāri pēc kreditoru prasību apmierināšanas, tiek realizēta un iegūtie līdzekļi kopā ar bankas kontos esošajiem līdzekļiem tiek nodoti Murjāņu sporta ģimnāzijai.
9.11. Līga izbeidz savu darbību brīdī, kad tā tiek svītrota no Uzņēmumu reģistra.
 
Pilnvarotās personas:_______________ _______________ 
I. Gaugers V. Šadinovs

 

NOLIKUMS par „ MURJĀŅU LĪGAS” balvu „CEĻAMAIZE”

Balvas nodibināšanas mērķis  
 
Murjāņu Līga, turpmāk tekstā Līga, nodibina balvu „Ceļamaize”, turpmāk tekstā – Balvu, lai novērtētu un izteiktu atzinību Murjāņu Sporta ģimnāzijas skolēniem par ieguldījumu MSĢ tradīciju saglabāšanā un tālāk veidošanā, MSĢ popularitātes paaugstināšanā Latvijā, kā arī, lai sniegtu atbalstu šiem audzēkņiem tālākas izglītības iegūšanā.
Balva ir Goda diploms un gada stipendija, turpmāk tekstā Stipendija, vienam MSĢ audzēknim.
Katras stipendijas apjoms noteikts  EUR 840,00.
Stipendija tiek maksāta reizi mēnesī kā ikmēneša izmaksa 1/12  apjomā no kopējās stipendijas apjoma.
Balva ir ikgadēja. Balva tiek piešķirta no speciāli šim mērķim paredzētiem Līgas līdzekļiem.  Balvu, kā augstāko Līgas atzinību, piešķir kopumā par:
     - morāles un ētikas kritērijiem atbilstošu dzīvesveidu,
     - panākumiem sportā un rezultātiem mācībās (mācību sasniegumu vērtēti no 6 līdz 10 ballēm, svarīgs arī attieksmes jautājums),
     - skolēnu pienākumu un skolas iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu.

Lasīt nolikumu: files.ciemos.lv/4012/balvas_ce%C4%BCamaize_nolikums.docx    /13.04.2015./