MācībasSkolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

  
Murjāņu sporta ģimnāzijas skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība 8.-12.klasēs
 
1. Vispārīgie noteikumi
    Pārbaudes darbu vērtēšana saskaņota ar MK noteikumos Nr.715, MK noteikumos Nr.1027 norādītajām prasībām izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanā.
             1.1. Dokuments ir izstrādāts, lai nodrošinātu skolā vienotu pieeju vērtēšanai kā neatņemamai izglītošanās procesa sastāvdaļai.
             1.2. Dokumenta uzdevumi ir :
             1.2.1. atvieglot darbu ar normatīvajiem dokumentiem vērtēšanas jomā, akcentējot būtiskākās valstiskās prasības,
             1.2.2. sistematizēt skolā pieņemtos lēmumus, rīkojumus, metodiskos ieteikumus, vērtējot izglītojamo sasniegumus izglītības programmu apguvē,
             1.2.3. informēt izglītojamos un vecākus par mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību valstī, skolā,
             1.2.4. paaugstināt izglītojamo atbildību par saviem mācību rezultātiem,
             1.2.5. dokuments adresēts pedagogiem, izglītojamajiem, vecākiem,
             1.2.6. vērtēšanu skolā veic atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo dokumentu prasībām, mācību priekšmetu standartiem, vērtēšanas metodikai.
                                                                                                               
2. Vērtēšanas mērķis un uzdevumi
             2.1. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis ir objektīvs un profesionāls izglītojamo sasniegumu raksturojums.
             2.2. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas uzdevumi ir:
             2.2.1. veicināt izglītojamo, pedagogu un vecāku sadarbību,
             2.2.2. konstatēt katra izglītojamā sasniegumus,               
             2.2.3. motivēt un sekmēt izglītojamos uzlabot savus mācību sasniegumus.
 
3. Mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi
             3.1. prasību atklātības un skaidrības princips,
             3.2. pozitīvo sasniegumu summēšanas princips,
             3.3. vērtējuma atbilstības princips,
             3.4. vērtējumanoteikšanai izmantojamo veidu dažādības princips,
             3.5. vērtēšanas regularitātes princips,
             3.6. vērtēšanas obligātuma princips.
 
4. Vērtēšanas formas un metodes
             4.1. ievadvērtēšana - pēc nepieciešamības, tā dod informāciju par izglītojamo sagatavotības līmeni,
             4.2. kārtējā vērtēšana - notiek mācību laikā, ar iespēju uzlabot iegūto vērtējumu,
             4.3. noslēguma vērtēšana - notiek mācību kursa vai tēmas beigās, tā nosaka īstenotā mācību priekšmeta standarta, programmas prasības. Visiem darbiem (mutiskajiem, rakstu), kas tiek novērtēti (1-10) ballēs, tiek izstrādāta vērtēšanas skala.
             4.4.   Vērtēšanai 
             4.4.1. jābūt godīgai, labvēlīgai un taisnīgai,
             4.4.2. jāpalīdz izglītojamajiem saskatīt viņu izaugsmi,
             4.4.3. jābūt atbilstīgai mācību priekšmeta programmā paredzētajiem mācību sasniegumiem,
             4.4.4. jāietver iespēja novērtēt izglītojamo zināšanas, izpratni, prasmes attieksmi,
             4.4.5. jābūt saistītai ar konkrētu uzdevumu,
             4.4.6. jādod pozitīvs ieguldījums izglītojamo mācību darbā un personības attīstībā,
             4.4.7. jābūt izmantojamai mācību darba pilnveidošanā.
Daudzus mācību metodiskos paņēmienus var vienlaikus izmantot arī vērtēšanas mērķu sasniegšanai.
Aptauja, anketēšana, intervija - var vērtēt jautājumu būtiskumu, prasmi analizēt un veidot kopsavilkumu.
Argumentēta eseja - var vērtēt izklāsta loģiskumu, spēju strukturēt radošu darbu un prasmi formulēt savu viedokli.
Darbs ar tekstu -var vērtēt prasmi iegūt un sistematizēt
informāciju, analizēt tekstu un izvērtēt informācijas ticamību.
Demonstrēšana - var vērtēt prasmi novērot, kritiski vērtēt un domāt, un risināt problēmas.
Debates - var vērtēt prasmi paust un argumentēt savu viedokli, kritiskās domāšanas iemaņas un prasmi sadarboties.
Jautājumi/atbildes (dialogs) - var vērtēt, kā skolēns izprot saturu, kā prot formulēt jautājumus un atlasīt būtiskāko. Pēc jautājumu satura var vērtēt zināšanas par aplūkojamo jautājumu.
Laboratorijas darbs- var vērtēt sadarbības prasmes, prasmi droši lietot atbilstīgas ierīces, prasmi vērtēt rezultātu un izdarīt secinājmus.
Lietišķa spēle - var vērtēt izpratni par konkrētu procesu, prasmi izmantot jēdzienus, prasmi izstrādāt ieteikumus un izdarīt secinājumus.
Pētījums - var vērtēt prasmi formulēt problēmu un hipotēzi, strādāt ar informāciju un izklāstīt pētījumu rezultātus.
Problēmu risināšana- var vērtēt prasmi kritiski un analītiski domāt un pieņemt lēmumus.
Situāciju analīze- var vērtēt prasmi izmantot pieredzi, veikt patstāvīgu analīzi, izmantojot iepriekšējās zināšanas, prasmi pieņemt lēmumu, spēju saskatīt problēmu un piedāvāt tās risinājumu.
Stāstījums - var vērtēt prasmi klausīties un uzstāties, un prasmi saskatīt galveno.
Uzdevumu risināšana - var vērtēt prasmi izvēlēties un strādāt ar simboliem, meklēt uzdevuma atrisinājumu, lietojot matemātikās prasmes.
          
5. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas plānošana un vadība
             5.1.    Izglītības iestādes vadība:
             5.1.1. katra mēneša sākumā, pamatojoties uz pedagogu ieplānotajiem pārbaudes darbiem savā priekšmetā, DVIJ sastāda pārbaudes darbu grafiku visos priekšmetos un paziņo izglītojamajiem,
1 pārbaudes darbs dienā 8.-9.kl.
2 pārbaudes darbi dienā 10.-12.kl.
             5.1.2. 3 reizes gadā DVIJ pārbauda ierakstus par izglītojamo sasniegumiem e-klases žurnālā,
             5.1.3. ierakstus individuālo darba grupu žurnālā,
             5.1.4. vecāku sapulcēs 1 reizi semestrī informē vecākus par ikdienas izglītojamo mācību sasniegumiem.
 
6. Pedagogi
             6.1.    Pedagogi plāno:
             6.1.1. pārbaudes darba veidu,
             6.1.2. vērtēšanas veidu,
             6.1.3. vērtēšanas biežumu,
             6.1.4. vērtēšanas laiku.
             6.2. Veicot izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu, pedagogs detalizētāk nosaka izpildāmās prasības un vērtēšanas kritērijus atbilstoši mācību priekšmetu mācību sasniegumu vērtēšanas standartiem, mācību programmām un nolikumam, to dara zināmu izglītojamajiem,
             6.3. pārbaudes darbu tēmu, saturu un datumu nosaka pedagogs atbilstoši IP
prasībām,
             6.4. pārbaudes darbu datumu katra mēneša sākumā savā priekšmetā pedagogs ieraksta kopīgā grafikā (ja kādu iemeslu dēļ mainās pārbaudes darba datums), tad tas jāsaskaņo ar skolas administrāciju un jāpaziņo izglītojamajiem),
             6.5. izglītojamajam jākārto visi plānotie pārbaudes darbi. Ja izglītojamais neattaisnoti nav piedalījies pārbaudes darbā, to nav nodevis vai tas izpildīts neatbilstoši ballu vērtējuma iegūšanai, tad izglītojamais saņem pedagoga atzinumu - nav vērtējuma,
             6.6. izglītojamo pārbaudes darba rezultātus novērtē 10 ballu skalā, vērtējumu ieraksta 10 dienu laikā e-klases žurnālā savā priekšmetā, pārbaudes darbus pedagogs izlabo 5 dienu laikā,
             6.7. pamatojoties uz pārbaudes darba rezultātiem, pedagogs izliek semestra un gada vērtējumu,
             6.8. izglītojamajam ir iespēja iegūto zināšanu vērtējumu uzlabot, ja pārbaudes darbā ieguvis zemu vērtējumu, darbs jāizpilda 2 nedēļu laikā,
             6.9. pie atkārtota vērtējuma iegūšanas, noteicošais ir pārbaudes darbā iegūtais atkārtotā vērtējuma sasniegums,
             7.0. ja izglītojamais attaisnoti kavējis mācību stundas (sacensības, treniņnometnes), pedagogs lūdz pedagoģisko padomi pagarināt mācību gadu satura apguvei,
             7.1. ja izglītojamais attaisnotu iemeslu dēļ nav piedalījies pārbaudes darbā, darbs izpildāms 2 nedēļu laikā, ja izglītojamais to neveic, tad pedagogs e-klases žurnālā ieraksta „n/v”,
             7.2. kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams mācību sasniegumu vērtējums atbilstoši 10 ballu skalai, pedagogs izglītojamā mācību sasniegumus vērtē ar ,,ieskaitīts”, ,,neieskaitīts”. Ieraksts ,,nav vērtējuma” jeb ,,nv” uzrāda nevis kā vērtējumu, bet vērtējuma neesamību un nav uzskatāms par vērtējumu. Šādu ierakstu lieto, ja vērtējums „i” vai „ni” , vai vērtējums 10 ballu skalā nav bijis iespējams,
             7.3. izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu 10 ballu skalā - sekmīgam vērtējumam 4 ballēm (skatīt pielikumu Nr.1),
             7.4. semestra vērtējumu nevar izlikt no viena vērtējuma (skatīt tabulu Nr.1),
             7.5. ierakstus par novadītajām mācību stundām pedagogs līdz dienas beigām ieraksta e-klases žurnālā,                 
             7.6. laikā no viena pārbaudes darba līdz otram pārbaudes darbam, pedagogs izmanto vērtēšanas sistēmu ar ,,ieskaitīts”, ,,neieskaitīts”. Vērtējums ,,ieskaitīts” izliekams, ja pareizi paveikti 50 % no darba,
             7.7. rakstu darbos: matemātikā, latviešu valodā, 1., 2.svešvalodā e-klasē ierakstāms vismaz viens vērtējums mēnesī,
             7.8. izglītojamais, aizbraucot uz mācību - treniņu nometni, līdzi ņem mācību materiālus IP mācību priekšmetos. Mācību - treniņu nometnes laikā izpildītos uzdevumus pedagogs novērtē un vērtējumu ieraksta e-klases žurnālā. Ja uzdevumi nav izpildīti, e-klases žurnālā ieraksta „nv”. Izglītojamajam uzdevumi jāizpilda individuālā grupu darba laikā un jāiegūst vērtējums.
 
7. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
             1. 8., 9., 10.-12.klasēs mācību sasniegumus pārbaudes darbos semestrī un gadā vērtē 10 ballu skalā. Starp pārbaudes darbiem svarīgs ir vērtējums ar „i”, „ni”,
             2. Vērtēšanas kritērijus pedagogs ir tiesīgs mainīt, atbilstoši mācību priekšmetu specifikai, ņemot vērā pārbaudes darbu saturu un veidu,
             3.   Veidojot pārbaudes darbus, ieskaites pedagogs ir atbildīgs lai:
             3.1. tajos tiktu iekļauti visiem izglītības kvalitātes līmeņiem atbilstoši uzdevumi,
             3.2. uzdevumi tiktu izkārtoti pieaugošas grūtības pakāpes secībā,
             3.3. katram pārbaudes darbam pedagogs izstrādā precīzus vērtēšanas kritērijus,
             3.4. ar novērtētiem pārbaudes darbiem un to rezultātiem, padagogs mācību                        
stundas laikā iepazīstina izglītojamos, nepieciešamības gadījumā, pedagogs pamato vērtējumu,
             4. Minimālo vērtējumu skaits ballēs katrā mācību priekšmetā semestrī (tabula Nr.1):
 
Stundu skaits
Minimālo pārbaudes darbu skaits semestrī
1
2
2-3
3
4-5
4
 
8. MSĢ skolēnu sasniegumu vērtēšanas nolikuma mehānisms
    (grozījumus vērtēšanas procedūrā var izdarīt pēc MK noteikumiem)
             1. Vērtēšanas nolikumu apspriež skolotāji metodiskajā komisijā.
             2. Ar nolikumu iepazīstināti izglītojamie un skolēnu līdzpārvalde.
             3. Apspriež un pieņem Pedagoģiskā padome.
             4. Pedagoģiskās padomes sēdes lēmumu apstiprina skolas direktors ar rīkojumu.
             5.    Tiesības iesniegt piekšlikumus nolikuma grozīšanai ir:
             5.1. izglītojamajiem,
             5.2. pedagogu metodiskajām komisijām,
             5.3. pedagogu padomei,
             5.4. pedagoģiskā padome izsaka priekšlikumus, pieņem lēmumus par grozījumiem, kurus apstiprina skolas direktors. 
   

GROZĪJUMI Murjāņu sporta ģimnāzijas skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā 8.-12.klasēs.  Apstiprināti: Rīk.Nr.77-izgl., 13.10.2015.

Lasīt šeit: files.ciemos.lv/6428/skol%C4%93nu_m%C4%81c%C4%ABbu_sasniegumu_v%C4%93rt%C4%93%C5%A1anas_k%C4%81rt%C4%ABbas_groz%C4%ABjumi_-_2015.odt

Lasīt šeit:files.ciemos.lv/6428/skol%C4%93nu_m%C4%81c%C4%ABbu_sasniegumu_v%C4%93rt%C4%93%C5%A1anas_k%C4%81rt%C4%ABbas_groz%C4%ABjumi_-_2016.odt