Murjāņu sporta ģimnāzijai 45 

39 kilometrus no Rīgas, Valmieras virzienā, Gaujas nacionālā parka teritorijā no 1965.gada 1.septembra atrodas Valsts izlašu sportistu kalve septiņos sporta veidos - Murjāņu sporta ģimnāzija.
2010.gada maijā izskanēja zvans uz pēdējo mācību stundu 41.ģimnāzijas izlaidumam, bet 2010.gada 14.augustā tika svinēta jubileja - Murjāņu sporta ģimnāzijai 45 gadi.
Līdz Latvijas Valsts neatkarības atgūšanai vairākkārt mainīts skolas nosaukums. No 1965.gada skolas nosaukums - Murjāņu sporta internātskola, 1979.gadā skolai dots Jāņa Rainberga vārds - J.Rainberga Murjāņu sporta internātskola, 1990.gadā skolai dots nosaukums - Murjāņu sporta internātskola, pēc gada - Murjāņu sporta koledža, kopš 1992.gada - Murjāņu sporta ģimnāzija.
Murjāņu sporta ģimnāzijas galvenais uzdevums - sagatavot kandidātus un dalībniekus Latvijas nacionālajām sporta izlasēm startiem Eiropas, Pasaules čempionātos, olimpiskajās spēlēs, vienlaikus apgūstot pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Murjāņu sporta ģimnāzija dibināta 1965.gada 1.septembrī. No 1965.gada līdz 1974.gadam skolēniem bija iespēja trenēties vieglatlētikas un volejbola nodaļās, 1974.gadā atvēra riteņbraukšanas, 1977.gadā - handbola un kamaniņu braukšanas nodaļas, bet 1976.gadā tika atvērta Jūrmalas filiāle, kur var trenēties divos sporta veidos - cīņas sportā un rokas bumbā, no 1980.gada - airēšanā, no 1981.gada - smaiļošanā un kanoe airēšanā. No 2010.gada 1.septembra skolā trenējas arī bobslejisti un skeletonisti.
Murjāņu sporta ģimnāziju absolvējuši astoņi olimpisko spēļu medaļnieki, Murjāņu lepnums ir daudzi izcili sportisti: bobslejists Jānis Ķipurs (zelts 1988.gadā), volejbolists Raimonds Vilde (sudrabs 1988.g.), riteņbraucējs Dainis Ozols (bronza 1992.g.), soļotājs Aigars Fadejevs (sudrabs 2000.g.), kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis (sudrabs 2004.g.), šķēpa metējs Ainārs Kovals (sudrabs 2008.g.), kamaniņu braucēji brāļi Juris un Andris Šici (sudrabs 2010.gadā).
Murjāņu kontā ir 74 olimpisko spēļu dalībnieki, 76 Eiropas un pasaules čempionātu medaļnieki.
Murjāņi lepojas ar audzēkņu gaitām pēc ģimnāzijas absolvēšanas. Liela daļa audzēkņu ieguvuši augstāko izglītību, sasnieguši cienījamu stāvokli sabiedrībā un savā profesijā: Latvijas valsts nacionālo sporta izlašu vecākie treneri Raimonds Vilde un Aigars Birzulis - volejbolā, Jānis Veide - riteņbraukšanā, Guntars Gailītis, Gints Bitītis - vieglatlētikā. Jānis Ķipurs - Šveices un ASV izlases treneris bobslejā, Jānis Skrastiņš - ASV izlases treneris bobslejā. Visā valstī pazīstami uzņēmēji, kultūras, izglītības darbinieki, ārsti, žurnālisti: Gunārs Ķirsons, Māra Zālīte, Jānis Paukštello, Ilze Rudolfa, Druvis Ābele, Andris Lasmanis, Normunds Vilnītis, Aivars Zvirbulis, Ingrīda Blūma, Gunārs Dukšte, Vitālijs Zvirgzdiņš, Ilgonis Zemītis, Vairis Vanags, Guntars Osis, Dainis Dukurs, Māris Zembergs, Ainārs Pencis, Juris Vaskāns un daudzi citi.
MSĢ internātā ir nodrošināti labi sadzīves apstākļi, nodrošināta labas uzvedības normu izpilde, jaunie sportisti tiek audzināti par morāli un garīgi stipriem cilvēkiem, kas jūt mīlestību un atbildību pret Valsti un savu tautu.
Sporta medicīnas centrs koordinē sportistu ēdināšanu (četras maltītes dienā), veic sportistu medicīnisko atbalstu un kontrolē sportistu veselību un darba spējas.
Jaunu audzēkņu uzņemšana ik gadus notiek Murjāņu sporta ģimnāzijas uzņemšanas konkursos.
Par ļoti kvalitatīvu, mērķtiecīgu un pārdomātu treneru un skolotāju darbu sporta rezultātu kaldināšanā liecina pēdējo gadu sportiskais devums.
2005.gadā par MSĢ sporta laureātiem nominēti 40 sportistu. Pavisam ir 15 Eiropas un pasaules čempionātu, pasaules kausu izcīņas medaļnieku:
- zelta medaļas - Toms Šmēdiņš un Jānis Šmēdiņš - pludmales volejbolā;
- zelta medaļas - Juris un Andris Šici, Mārtiņš Rubenis, Anna Orlova - kamaniņu stafetē;
- sudraba medaļas - Indulis Bekmanis, Gatis Smukulis, Viesturs Lukšēvics, Reinis Adrijanovs
- riteņbraukšanā;
- sudraba medaļa - Diāna Ozoliņa - vieglatlētikā, diska mešanā;
- bronzas medaļa - Ritvars Šteins - kamaniņu sportā;
- bronzas medaļa - Liene Bertašjus - airēšanā;
- bronzas medaļa - Kristaps Bokums - airēšanā.
Eiropas un pasaules mēroga sacensību finālistu vidū 40 sportistu: volejbolā - 3, riteņbraukšanā - 5, vieglatlētikā - 6, kanoe - smaiļošanā - 7, airēšanā - 11, kamaniņu sportā - 8.
2006.gadā vairāk par simts MSĢ audzēkņu ir valsts izlašu kandidāti un dalībnieki startiem ĒČ, PČ un ziemas olimpiskajās spēlēs, 58 murjānieši ir EČ, PČ, Eiropas kausu izcīņas pirmajā desmitā.
Ziemas Olimpiskajās spēlēs Turino piedalījās 7 murjānieši - kamaniņu braucēji, 2 bobslejisti, 6 bijušie un esošie murjānieši - treneri, funkcionāri, ārsti.
Olimpiskajās spēlēs Latvijai pirmā medaļa ziemas olimpisko spēļu vēsturē - proti, murjānietim Mārtiņam Rubenim - olimpiskais sudrabs. Brāļiem Jurim un Andrim Šiciem, kā arī Annai Orlovai 7.vieta.
2007.gads - Jūrmalas filiāles airēšanas, kanoe - smaiļošanas audzēkņi sportisko sagatavošanu veic un izglītību iegūst jaunā renovētā - agrāk bijušajā „Dinamo”- airēšanas bāzē.
Latvijas jaunatnes olimpiskajās spēlēs Ventspilī murjānieši izcīna godalgas: 31 zelta medaļu, 20 sudraba medaļas, 19 bronzas medaļas - pavisam 70 medaļas - 73 sportistiem.
Savukārt Latvijas meistarsacensībās MSĢ audzēkņi un absolventi izcīnījuši 72 zelta medaļas, 48 sudraba medaļas, 34 bronzas medaļas.
2007.gada izcilnieki - MSĢ sporta laureāti ir 43 sportisti (1.-10.vietas EČ, PČ, pasaules kauss - kopvērtējums). Paši izcilākie: Aiga Grabuste - Eiropas čempione septiņcīņā, Lauris Šīre, Uldis Odiņš, Dairis Adamaitis, Mārtiņš Pēterfelds - bronzas laureāti pasaules meistarsacensībās U-18 airēšanā, Oskars Gudramovičs, Pēteris Kalniņš, Agnese Koklača, Kristaps Mauriņš - bronzas laureāti pasaules meistarsacensībās junioriem kamaniņu sportā komandām.
2008.gads - vasaras olimpisko spēļu gads. Uz spēlēm Pekinā dodas Ainārs Kovals un... mājās atgriežas ar izcīnītu sudraba medaļu šķēpa mešanā. Lielais gods - pārstāvēt Latvijas valsti vasaras olimpiskajās spēlēs vēl 10 murjāniešiem, viņu vidū ir Jolanta Dukure - soļošana, Inguss Janēvics - soļošana, Igors Kazakēvičs - soļošana, Aiga Grabuste - septiņcīņa, Gatis Smukulis - riteņbraukšana, Miķelis Ežmalis - kanoe airēšana, Jānis Karlivāns - desmitcīņa, Māris Urtāns - lodes grūšana, Ernests Gulbis - teniss. Pāvels Loskutovs skrien maratona distanci no kaimiņvalsts Igaunijas komandas.
2008.gadā Oskars Melbārdis kļūst par Eiropas čempionu bobslejā. Inese Jursone un Ingūna Minusa izcīna bronzas medaļas Eiropas čempionātā pludmales volejbolā. Par Latvijas čempioniem šajā gadā kļuvuši 73 murjānieši, sudraba medaļas izcīnījuši 55 murjānieši, bet bronzas medaļas - 26 murjānieši.
2009.- gads pirms ziemas olimpiskajām spēlēm. Par to liecina sasniegumi ziemas olimpiskajos sporta veidos.
Pasaules junioru čempionātā kamaniņu braukšanā junioriem Oskars Gudramovičs un Pēteris Kalniņš izcīna bronzas medaļas divnieku ekipāžu konkurencē. Brāļi Andris un Juris Šici, Maija Tīruma arī bronzas medaļu laureāti kamaniņu braucēju komandām pasaules čempionātā. (Par to, ka Andris un Juris 2010.gadā pārveduši pirmās (sudraba) medaļas Latvijai ziemas olimpiskajās spēlēs, apskatīsim nākošajā prospektā - tad stāstīsim par MSĢ 50 gadu jubileju.)
Aiga Grabuste kļūst par Eiropas čempioni septiņcīņā U- 23 konkurencē.
Pludmales volejbolistes Ingūna Minusa un Inese Jursone - 2009.gada Eiropas čempiones.
Eiropas čempionātā MTB Indulis Bekmanis apbalvots ar bronzas medaļu, savukārt Arnolds Strenga Eiropas jaunatnes olimpiskajās dienās - sudrabots medaļnieks šķēpa mešanā.
Pavisam 2009.gadā 47 murjānieši cīnās finālā EČ, PČ.
Murjāņi vienmēr būs saistīti ar attīstību un pārvērtībām!
Murjāņu sporta ģimnāzija ir daudzu attīstības pārvērtību priekšā. Perspektīvā attīstoties, Murjāņiem jākļūst par vadošo centru Latvijā jaunatnes, junioru vecuma sportistu sagatavošanai olimpiskajos sporta veidos startiem Eiropas, Pasaules čempionātos, olimpiskajās spēlēs. Svarīgu attīstības jautājumu risināšanai tiks dibināta Murjāņu sporta ģimnāzijas konsultatīvā padome.

                  DVSD Aldis Teteris (Murjāņos no 01.09.1965.)